Izmaksas
Izmaksu aplēses koka ēkas ievērojami atšķiras atkarībā no jūsu atrašanās vietas, projekta specifikācijām un materiālu izvēles. Būvniecības izmaksas var samazināt, izvēloties videi draudzīgākus materiālus un iegādājoties tos no atbildīgiem piegādātājiem vai lūdzot celtniekiem iegādāties materiālus vairumtirdzniecībā, kas ļaus ietaupīt vēl vairāk.
Koka ēkas ir vienas no energoefektīvākajām pieejamajām konstrukcijām, kas salīdzinājumā ar ķieģeļu konstrukcijām nodrošina labāku skaņas izolāciju un siltuma īpašības. Koks ir dabisks resurss, kura ražošanas laikā CO2 emisijas līmenis ir zems. Turklāt koka konstrukcijas nav toksiskas, tāpēc tās ir drošas jums un jūsu ģimenei.
Vasaras mājas būvniecības plānos neaizmirstiet rēķināties ar elektrības un santehnikas izmaksām. Šo pakalpojumu cenas dažādās Apvienotās Karalistes pilsētās var atšķirties; Londonā var būt jāmaksā vairāk. Būtu arī prātīgi izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, kas piedāvā projektēšanas un uzstādīšanas paketes, jo tas var ievērojami samazināt izmaksas. Visbeidzot, pirms darbu uzsākšanas pārliecinieties, ka jūsu būvnieks ir apdrošināts un pilnībā kvalificēts; tas var pasargāt no atbildības prasībām, ja būvlaukumā kaut kas neizdotos.
Ietekme uz vidi
Koks ir elīdzās draudzīgs būvmateriāls. Pēc kalpošanas laika beigām to var pārstrādāt, tas samazina atkritumu daudzumu un ietekmi uz vidi, vienlaikus būdams lielisks siltumizolators, kas samazina enerģijas patēriņu ēkās. Turklāt kokmateriāli nodrošina svaiga gaisa aizturēšanu un komfortu iedzīvotājiem, kā arī atbalsta vietējo ekonomiku, vienlaikus samazinot oglekļa emisijas. Turklāt dažos reģionos notiek pāreja uz ilgtspējīgāku praksi, un dažos reģionos tiek stādīts vairāk koku, nekā tiek novākts, un Apvienotajā Karalistē tiek īstenotas dažādas iniciatīvas, lai veicinātu zema oglekļa satura materiālu izmantošanu, piemēram, Būvniecības līderu padomes kampaņa Construct Zero un Izglītības ministrijas vadītais projekts Gen Zero.
Pētījumi liecina, ka arhitekti arvien vairāk pievēršas ilgtspējīgiem būvmateriāliem, piemēram, kokam. Koks ir pievilcīgāks variants nekā tērauds un betons, jo to ir vieglāk un ātrāk uzstādīt vai būvēt; tas ļauj ietaupīt darbaspēka izmaksas, kā arī nodrošina lielāku dizaina elastību un ļauj izmantot ārpus būvlaukuma celtniecības metodes, kas palīdz paātrināt būvniecības laiku.
Atmežošana ir viena no galvenajām ar koksnes produktiem saistītajām problēmām, kas apdraud biotopus un bioloģisko daudzveidību, vienlaikus veicinot klimata pārmaiņas. Lai novērstu šo apdraudējumu, kokrūpniecības nozare ir veikusi pasākumus, piemēram, atbalstot ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī jaunas koksnes izstrādājumu ražošanas tehnoloģijas, vienlaikus mudinot vietējās kopienas stādīt vairāk koku, vienlaikus saglabājot esošos.
Koksnes izstrādājumiem ir mazāka ietekme uz vidi nekā citiem būvmateriāliem, piemēram, tēraudam un betonam, jo tie ir dabiski atjaunojami resursi, piemēram, koksne, kas uzkrāj CO2. Turklāt koka ēkas to ražošanas, transportēšanas un būvniecības posmos satur ievērojami mazāk CO2, jo tās ir oglekļa uzglabāšanas mehānismi gadu desmitiem ilgā dzīves ciklā.
Lielbritānijas kokrūpniecības nozare ir apņēmības pilna nodrošināt ilgtspējību, tāpēc tā atbalsta Glāzgovas līderu deklarāciju par mežiem un zemes izmantošanu, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt nulles tīro emisiju. Turklāt tā atbalsta starptautisko Mežu un klimata līderu partnerību, kuras mērķis ir videi draudzīga būvniecība, vienlaikus meklējot inovatīvus veidus, kā popularizēt koksni kā videi draudzīgu materiālu, izmantojot tādas iniciatīvas kā Wood Campus.
Durability
Ilgmūžība ir ilgtspējības stūrakmens. koka ēkas. Ilgmūžība ir atkarīga no tādiem faktoriem kā izmantotās koksnes veids un apstrāde, mitruma saturs, konstrukcijas konstrukcija un atrašanās vieta; mitruma pārvaldības stratēģijas var samazināt degradācijas risku, vienlaikus paildzinot koksnes izstrādājumu kalpošanas laiku; koksnes izstrādājumu izmantošana var būt pat labvēlīga videi, jo samazinās mājokļu būvniecībai nepieciešamā enerģija, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un citu negatīvu ietekmi uz vidi.
Koka konstrukcijām ir daudz priekšrocību, sākot ar to dabisko skaistumu un izturību un beidzot ar to, ka tās ir videi draudzīgs materiāls ar neierobežotām izmantošanas iespējām. Turklāt kokmateriālus var pārstrādāt bezgalīgi ilgi, pateicoties ilgtspējīgām metodēm, piemēram, stiegrojuma un šķērssiju karkasa konstrukcijām, paneļiem ārpus būvlaukuma vai šķērslīmeņu kokmateriāliem (CLT), kas palīdz nodrošināt pieejamus mājokļus, ievērojot grafiku un budžetu.
Koksnei ir zemākas enerģijas prasības un emisijas nekā tērauda un betona būvniecības metodēm, un tā rada ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uz kvadrātmetru grīdas platības nekā betons, kam nepieciešams 80 megadžoulu (mj). Turklāt to var viegli piegādāt no vietējiem vai reģenerētiem avotiem, samazinot transportēšanas izmaksas.
Kokmateriālu ilgmūžību var uzlabot, izvēloties izturīgākas koksnes sugas, lietojot konservantus un veicot regulāru virsmas stāvokļa apkopi. Ievērojot šos pasākumus, var nodrošināt, ka koka ēkas kalpošanas laiks ir ilgāks nekā salīdzināmām tērauda vai betona ēkām. Dažas no izturīgākajām koksnes sugām ir Eiropas ozols un kastaņkoks, kas satur lielu daudzumu tanīnu, kuri pēc uzstādīšanas uz laiku rada traipus; šie traipi laika gaitā izskalojas. Turklāt jāizvēlas arī pret koroziju izturīgi stiprinājumi, un visas virsmas, kas zem tām aizsargātas ar kokmateriāliem, arī jāaizsargā ar virsmas aizsardzības pasākumiem, piemēram, aizsargājot zem tās aizsardzības.
Mājokļu krīze Apvienotajā Karalistē ir nopietns izaicinājums gan valdībai, gan mājokļu būvniekiem. Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem turpina pieaugt, pastāv bažas, ka pārāk daudz mājokļu tiek būvēti, izmantojot nekvalitatīvus materiālus, un neatbilst mūsdienu prasībām. energoefektivitāte standarti. Klimata pārmaiņu politika ir radījusi papildu spiedienu uz jaunām ēkām; koka ēkas šādos gadījumos ir efektīvs risinājums, un Accoya augstas veiktspējas kokmateriāli ir ideāla materiālu izvēle ilgtspējīgiem projektiem.
Ugunsdrošība
Ugunsdrošība ir ārkārtīgi svarīga jebkurai ēkai, un koka ēkas nav izņēmums. Lai gan koks ir ilgtspējīgs un videi draudzīgs būvmateriāls, daudzi būvnieki vilcinās to izmantot, jo ir bažas par tā ugunsizturību. Taču ugunsgrēkus koka ēkās var novērst, veicot atbilstošus pasākumus - izmantojot nedegošus materiālus, uzstādot dūmu detektorus un cita starpā izveidojot drošu darba vidi. Šādi pasākumi nodrošina, ka iedzīvotāji var droši aizbēgt, tiklīdz ugunsdzēsēji ierodas notikuma vietā.
Koka ēkas ir strauji iemantojušas popularitāti Apvienotajā Karalistē, pateicoties to ekoloģiskajām, ekonomiskajām un ugunsdrošības priekšrocībām. Rezultātā koka karkasu ražotāji iegulda vairāk līdzekļu pētniecībā un attīstībā, savukārt daudzi arhitekti cieši sadarbojas ar koka karkasu ražotājiem, lai radītu inovatīvas konstrukcijas, piemēram, Arup izstrādāto piecu stāvu CLT augstceltni, kas nākamajās desmitgadēs varētu radīt revolūciju pilsētu mājokļu jomā.
Pētnieki ir veikuši plašus pētījumus, lai palielinātu koka ēku ugunsizturību. Viņi ir atklājuši, ka, izmantojot daudzslāņainas sistēmas no zemes līmeņa uz augšu un no telpas uz telpu, var palēnināt uguns izplatīšanos, un tās var būvēt, izmantojot dažādus kokmateriālus un finierus, lai nodrošinātu maksimālu ugunsdrošību.
Pasīvie ugunsdrošības pasākumi, piemēram, hermetizācija un nedegoši apšuvuma materiāli, kas ierobežo enerģijas pārnesi caur konstrukcijas elementiem, var novērst uguns un dūmu izplatīšanos, vienlaikus nodrošinot drošus evakuācijas ceļus un piekļuves punktus ugunsdzēsēju komandām.
Lai gan šie pasākumi var uzlabot ēkas ugunsizturību, tie nevar to garantēt. Būvniecības laikā vissvarīgākais ir nodrošināt, lai visi būvnieki un būvuzņēmēji ievērotu ugunsdrošības vadlīnijas un veiktu visus nepieciešamos pasākumus koka karkasa ēku ugunsdrošībai, jo īpaši tāpēc, ka ugunsgrēki koka karkasa būvprojektos, kas tiek īstenoti, var attīstīties ātri, izraisot konstrukciju sabrukumu vai bojājot blakus esošās konstrukcijas un izmetot oglītes līdz pat 30 metru attālumā.
Jāatceras, ka jebkura konstrukcija - gan koka, gan tērauda - var kļūt bīstama nepareizas būvniecības un uzstādīšanas prakses dēļ. Nesen notikušais negadījums, kad augstceltnei tika noņemts apšuvums, ilustrē šo risku; tāpēc ir svarīgi, lai jebkurā būvniecības projektā kā standarta darba procedūras daļa būtu neatkarīgas pārbaudes.
