Malkas krāsnis ir kļuvušas par ekonomisku un efektīvu mājokļa apkures avotu Menas štatā, tomēr ir ļoti svarīgi, lai, tās lietojot, tiktu ievēroti atbilstoši drošības pasākumi. Uzstādiet dūmu un oglekļa monoksīda detektorus visā mājā un regulāri tos pārbaudiet.
Novietojiet krāsni uz nedegošas pamatnes, nodrošinot pietiekamu attālumu starp to un degtspējīgiem materiāliem, piemēram, grīdām, sienām vai aizkariem, kas var aizdegties, un pārliecinieties, ka tās skurstenis ir labā stāvoklī.
Uzstādīšana
Malkas krāsnis ir efektīvs mājas siltuma avots, taču, nepareizi uzstādītas vai neuzmanīgi lietotas un uzturētas, tās var kļūt par bīstamu ugunsgrēka avotu. Lielāko daļu malkas plīts ugunsgrēku izraisa kreozota uzkrāšanās, sadegot koksnes degvielām; lai samazinātu ugunsbīstamību, pareizi uzstādot, regulāri uzturot skursteni un rūpīgi lietojot.
Malkas apkures krāsnis jānovieto pietiekamā attālumā no tādām virsmām kā grīda, aizkari un mēbeles, kas var aizdegties, piemēram, paklāji. Nepieciešamais attālums ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā ražotāja norādījumi, Nacionālās ugunsdrošības asociācijas prasības un vietējie būvnormatīvi. Ir ļoti svarīgi pirms katras apkures sezonas sākuma pienācīgi pārbaudīt krāsnis, kamīnu dūmvadus un dūmkanālus, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šīm prasībām un ir funkcionāli.
Krāsnis jānovieto uz nedegošiem betona vai mūra kurtuvju paliktņiem. Kā grīdas aizsarglīdzekļus var izmantot arī ugunsdrošas ģipškartona, metāla un azbesta plātnes; nedegošās grīdās jāuzstāda arī 36 collu biezs sienu materiāls ar siltumnoturību, lai siltuma starojums nesasniegtu degtspējīgas virsmas un tādējādi novērstu ugunsgrēka izcelšanos zem krāsns.
Dūmvadam, kas savienots ar malkas krāsni, ir jābūt pareizi izmērītam un izvadītam ārā, neizvadot ventilāciju uz citām telpām mājoklī un nedalot dūmvadu ar citu cietā vai fosilā kurināmā apkures ierīci. Dūmvadi jāpārbauda mūrniekam, lai pārliecinātos par to, vai tie ir atbilstoša izmēra un piemēroti izmantošanai kopā ar krāsni.
Kreozota nogulsnes var novērst, dedzinot tikai sausu un labi sasmalcinātu cietkoksni uz nelielas, straujas uguns vismaz 20 minūtes, pirms pievienot vairāk malkas. Ātra uguns sadeg pamatīgāk, palīdzot vēl vairāk samazināt kreozota nogulsnes dūmvadā. Regulāra skursteņa pārbaude un tīrīšana arī palīdz samazināt kreozota uzkrāšanos.
Kreozota nogulsnes uz jaunākām augstas efektivitātes malkas krāsnīm parasti veidojas ātrāk augstāku izmešu līmeņu un zemāku dūmvadu temperatūru dēļ, tāpēc, lai atklātu pārmērīgas kreozota nogulsnes, ieteicams biežāk veikt šo malkas krāsns pārbaudes.
Ventilācija
Lai samazinātu ugunsgrēka risku vai bīstamus dūmus, malkas krāsnis ir pareizi jāventilē, tāpēc to uzstādīšana jāveic profesionāļiem. Ventilācijas sistēmas nedrīkst iet cauri sienām, grīdām vai citiem šķēršļiem, bet tām droši jāiziet skursteņa dūmvadā. Nekādā gadījumā nedrīkst pieslēgt malkas krāsnis pie eļļas krāsns ventilācijas sistēmas, jo tas var izraisīt kaitīgu nesadegušo tvaiku izdalīšanos gan krāsnī, gan telpā; jaunām malkas krāsnīm ir jāizbūvē īpašas ventilācijas sistēmas, kas tiek veidotas no jauna vai pārveidotas saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
Ventilācijas sistēmās jābūt izolētam krāsns cauruļvadam, kas savieno malkas krāsni ar apstiprinātu skursteni (oderētu, mūra vai rūpnieciski būvētu), ar 36 collu vai lielāku attālumu starp jebkuriem degtspējīgiem materiāliem krāsns tuvumā un jebkuru tās cauruļvada daļu, kas iet gar sienām. Turklāt dūmvada ventilācijas caurulei, kas iet caur sienu, jābūt nostiprinātai ar metāla uzgaļiem, kas sniedzas vismaz 18 collas aiz šīs sienas virsmas.
Izvairieties no malkas krāsns pārdedzināšanas, nepievienojot vairāk baļķu, nekā var droši sadedzināt, jo tādējādi telpā izplūst dūmi un gaistošie savienojumi. Malka ar augstāku Btu saturu parasti maksā dārgāk, bet rada mazāk toksisko gāzu emisiju nekā malka ar zemāku Btu saturu.
Izvairieties krāsnī dedzināt citus degošus materiālus, piemēram, gumiju, plastmasu, ogles vai atkritumus. Tas var sabojāt dūmvadu vai skursteni, kā arī radīt toksiskus dūmus, kas var tos aizsērēt un apdraudēt lietotāju veselību. Ja tā tiek novietota uz grīdas ar degtspējīgu grīdu, tā jāpaceļ uz vismaz divu līdz sešu collu nedegoša pjedestāla; šo platformu pārklājiet ar grīdas seguma materiālu, ko apstiprina gan ražotājs, gan vietējie būvnormatīvi.
Pārliecinieties, ka visi mājas iemītnieki zina un praktizē ģimenes evakuācijas plānu ugunsgrēka gadījumā, kā arī regulāri trenējas ātri evakuēties no mājokļa ārkārtas situācijā. Turklāt pārliecinieties, ka vismaz reizi gadā ir uzstādīti un pārbaudīti oglekļa monoksīda un dūmu detektori; turklāt ir prātīgi regulāri veikt skursteņu tīrīšanu, lai likvidētu kreozota nogulsnes, kas potenciāli var izraisīt skursteņa ugunsgrēku.
Skurstenis
Dūmvadi un malkas krāsnis ir efektīvs mājokļa apkures veids, taču, ja tie nav pareizi uzstādīti un uzturēti, tie var kļūt bīstami. Dūmvadi vienmēr jānovieto vismaz 36 cm attālumā no degtspējīgām vielām (koka mēbelēm, aizkariem). Turklāt dūmvadi jāpārbauda pirms katras lietošanas reizes, lai novērstu ugunsgrēkus un saindēšanos ar oglekļa monoksīdu.
Dūmvadi ir vertikālas ejas, ko izmanto, lai izvadītu dūmgāzes, kas rodas no malkas krāsnīm un kamīniem, uz ārpusi, pasargājot mājokli no lietus, sniega un sniega. Dūmvadi var būt no ķieģeļiem, akmens vai betona, kā arī var būt pārklāti ar metāla vai māla vāciņiem papildu izolācijai.
Dūmvadi nav jābūvē no nulles; tiem jāatbilst vietējiem būvnormatīviem un jābūt novērtētiem atbilstoši to nestspējai. Pirms krāsns lietošanas kvalificētam mūrniekam jāveic pārbaude, jo plaisas dūmvada apšuvumā vai javas šuvēs var izraisīt karstuma, liesmu vai oglekļa monoksīda noplūdi. dzīvo telpas.
Dūmvados uzkrājies kreozots parasti izraisa ugunsgrēkus. Ja kreozots tiek pakļauts pārmērīgam karstumam vai nepiemērotam kurināmā veidam, tas var aizdegties un eksplodēt, izraisot skurstenī īstu elpu. Kreozota uzkrāšanos var samazināt, uzturot pastāvīgu, ātri degošu uguni, dedzinot tikai sausu malku, kas vismaz sešus mēnešus glabāta ārpusē, un īstenojot efektīvu skursteņu tīrīšanas programmu.
Ļoti ieteicams uzstādīt nerūsējošā tērauda skursteņa oderējumu un pievienot dūmu plauktu, lai izvairītos no iespējamiem caurvējiem un savāktu pelnus un gružus no jūsu uguns, īpaši mājās, kur dzīvo bērni vai dzīvnieki. Dūmu plaukts var palīdzēt izvairīties no šiem potenciālajiem riskiem, savācot šos nogulsnes drošā vietā, prom no bērniem vai dzīvniekiem, kuri varētu pietuvoties uguns tuvāk, nekā paredzēts.
Nekad nedrīkst pieslēgt malkas krāsnis pie skursteņiem, kas izvada citu cietā kurināmā, fosilā kurināmā vai gāzes iekārtu ventilāciju, jo tas var izraisīt šo iekārtu aizdegšanos un sabojāt pašu skursteni. Turklāt, ja dūmvadi ir savienoti ar eļļas degļu dūmvadiem, no tiem dzīvojamās telpās var izdalīties potenciāli nāvējoši nesadeguši tvaiki.
Operācija
Malkas krāsnis kļūst arvien populārākas, taču ar tām jārīkojas uzmanīgi, lai izvairītos no ugunsgrēkiem un citiem apdraudējumiem. Katru gadu tūkstošiem ugunsgrēku mājās izraisa nepareiza šo sildītāju uzstādīšana un ekspluatācija, taču daži vienkārši piesardzības pasākumi var novērst to, ka vairums šādu incidentu izvēršas liesmās.
Lai malkas krāsnis darbotos efektīvi, tām jābūt pareizi ventilējamām. To ventilācijas sistēmai jāiet pa īsām caurulēm, kas nešķērso sienas vai grīdas, un caur dūmvadu jāiziet uz skursteni. Modernas, rūpnieciski ražotas malkas krāsnis var droši izmantot kopīgus dūmvadus ar fosilā kurināmā vai gāzes kurināmā iekārtām, kas darbojās pirms jaunās malkas krāsns uzstādīšanas, ja iepriekšējā iekārta dedzināja tikai cieto kurināmo.
Dūmvadi un dūmkanāli katru gadu rūpīgi jānovērtē, lai konstatētu to nolietojuma pazīmes un nodrošinātu pareizu darbību. Jebkura plaisa vai caurums nekavējoties jālabo, savukārt regulāra slaucīšana ar stingru stiepļu suku, lai attīrītu dūmvadu no kreozota - lipīga darvas nosēduma, ko rada dūmi, - var palīdzēt izvairīties no pārkaršanas problēmām gan dūmvadā, gan krāsnī; tas arī palīdzētu samazināt kreozota uzkrāšanos pirms apkures sezonas sākuma, tādējādi palīdzot izvairīties no kreozota aizsprostojumiem vai aizsprostojumiem pavisam; tādējādi tas rūpīgi jāpārbauda pirms šīs apkures sezonas sākuma, lai samazinātu kreozota uzkrāšanos un nodrošinātu optimālu darbību drošai apkurei un krāsns lietošanai.
Malkas krāsnīs drīkst dedzināt tikai labi nogatavinātu, sausu malku. Nesagatavota malka ar augstu mitruma līmeni rada pārmērīgu dūmu daudzumu, kas izraisa nepilnīgu sadegšanu un oglekļa monoksīda emisijas; turklāt, sadedzinot pārāk lielu kaudzi vienlaicīgi, arī var rasties nepilnīga sadegšana, pārkaršana un kreozota veidošanās.
Apkures sezonas laikā ir lietderīgi atvērt logus, lai nodrošinātu svaiga gaisa cirkulāciju. Ventilācija palīdz samazināt . mitruma līmeni telpā, vienlaikus saglabājot atbilstošu dūmvada temperatūru, lai kontrolētu kreozota veidošanos.
Bērniem un mājdzīvniekiem nekad nevajadzētu tuvoties malkas plīts tuvumā, jo tā rezultātā viņi var nodzēst uguns no kamīna vai nomest degošas ogles uz degtspējīgām virsmām. Lai nodrošinātu lielāku drošību pret karstumu un dzirksteļošanu, krāsnis vienmēr jānovieto uz apstiprināta plīts dēļa; turklāt ap šo kamīna zonu būtu prātīgi uzstādīt bērniem drošus vārtus.
Ar malkas krāsnīm drīkst darboties tikai pieaugušie, kas pārzina ugunsdrošības un evakuācijas procedūras. Tā kā malkas krāsns pievienošana jebkurai mājsaimniecībai bieži maina tās evakuācijas procedūras, visiem mājas iedzīvotājiem pirms tās uzstādīšanas savā mājoklī jāiepazīstas ar jaunajiem avārijas evakuācijas ceļiem.
