Mūsdienu koka ēkām ir daudz priekšrocību gan vizuālā, gan funkcionālā ziņā. Koks ir videi draudzīgs materiāls kas nodrošina lieliskas siltumizolācijas un skaņas izolācijas īpašības.
Kā stāsta Lukass Epps (Lucas Epp), inženieris no Vankūveras uzņēmuma StructureCraft, kas izstrādāja T3, NLT paneļi ir vecas tehnikas atjaunināta forma.
Viņš pauž cerību, ka T3 aizsāks jaunu koka debesskrāpju ēru.
Ilgtspēja
Koks ir videi draudzīgs materiāls, jo tā sastāvā esošās šķiedras aiztur oglekļa dioksīda izmešus, tāpēc tas ir videi draudzīga izvēle mūsdienu būvniecības projektiem. Turklāt koksnei piemīt arī augsta stiprības un svara attiecība un lieliskas akustiskās īpašības, kas padara to populāru mūsdienu arhitektu vidū. Pateicoties šai interesei par moderno būvniecību, izmantojot koksni kā būvmateriālu, ir veikti plaši pētījumi un izstrādes darbi. Tāpēc mūsdienīgās koka konstrukcijās tagad izmanto jaunas tehnoloģijas un būvniecības sistēmas, kurās izmantoti saliekamie elementi, kas saīsina būvniecības laiku un vienlaikus ir rentablāki nekā iepriekš.
Mūsdienu koka ēkām tiek izmantota koksne, kas iegūta no atbildīgi apsaimniekotiem mežiem, tādējādi palīdzot nodrošināt, ka arī nākamās paaudzes varēs izmantot šo mežu resursus. Tas arī samazina klimata pārmaiņu ietekmi, vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību un palielinot koksnes produktos uzkrātā oglekļa līmeni.
Koka konstrukcijas patērē ievērojami mazāk enerģijas nekā betona un tērauda konstrukcijas, jo tās ir lieliski izolējošas; tas ļauj samazināt apkures un dzesēšanas rēķinus un izmantot netoksiskas ražošanas metodes; tas ir izdevīgi salīdzinājumā ar tādiem materiāliem kā plastmasa, kuru ražošanai nepieciešams daudz enerģijas, kā arī ražošanas laikā rodas toksiski blakusprodukti.
Mūsdienu koka konstrukcijās tiek izmantoti pavisam citi tehniskie risinājumi nekā vēsturiski, un tas nozīmē, ka ir jāpielāgo būvniecības noteikumi, lai pieļautu augstākas un modernākas koka konstrukcijas. Tas ir nozīmīgs solis ceļā uz videi draudzīgākām pilsētām, kurās pilsētvide jāattīsta ilgtspējīgi.
Koka konstrukcijas ir unikāls izaicinājums attiecībā uz ugunsizturību, taču mūsdienu inženierijas koksnes izstrādājumi spēj to atrisināt. Masīvkoka paneļi, piemēram, šķērsām līmētā koksne (CLT), var darboties kā ugunsdrošības barjeras, izveidojot aizsargājošu ogļu slāni un tādējādi saglabājot to strukturālo integritāti, vienlaikus dodot iedzīvotājiem pietiekami daudz laika, lai droši izkļūtu no degošas ēkas.
Kas attiecas uz mitruma problēmām koka karkasos, tās var viegli atrisināt ar atbilstošu ventilāciju un citiem pasākumiem. Turklāt regulāra apkope ar piemērotiem konservantiem un konservantu izmantošana ir veids, kā mazināt šo risku.
Energoefektivitāte
Mūsdienu koka ēkas arvien biežāk tiek būvētas, izmantojot videi draudzīgus materiālus un konstrukcijas. Koks ir atjaunojams resurss, kas augšanas procesā saista oglekļa dioksīdu, un tam ir zemāka enerģētiskā vērtība (EE) salīdzinājumā ar tādiem materiāliem kā betons un tērauds, nodrošinot siltumizolācijas un skaņas izolācijas īpašības, kas padara to par ideālu materiālu ekoloģisku ēku veidošanai. Taču, izmantojot koksni, ir rūpīgi jāapsver visas tās ugunsizturības, aizsardzības pret mitrumu, seismiskās izturības un akustisko īpašību prasības.
Koksne nodrošina daudzas vides aizsardzības priekšrocības, vienlaikus saglabājot dabiskumu un rentabilitāti kā arhitektūras materiāls. Koks ir viegli konstruējams, un tā strukturālās īpašības paver plašas dizaina iespējas gan dzīvojamām, gan komerciālām telpām; vai tas būtu 6a Architects, veidojot kaprīzas parka mājiņas 6a, vai Snhetta, veidojot grandiozas muzeju telpas, piemēram, Nelson-Atkins Museum of Art by Snhetta; koks rada saistošu arhitektūras vidi, kas cilvēkus savieno ar dabu.
Pateicoties jaunajām tehnoloģijām un rūpnieciskās ražošanas procesiem, koksnes siltumtehniskās īpašības strauji uzlabojas, un rezultātā koka karkasa ēkas atbilst vai pārsniedz energoefektivitātes normatīvus un brīvprātīgās programmas, piemēram, pasīvās mājas. Daļēji tas ir tāpēc, ka vieglās karkasa konstrukcijas piedāvā vairāk izolācijas iespēju nekā citi ēku tipi - tostarp dziļākus sienu dobumus, lielāku termisko masu, kokšķiedras paneļus, kas uzstādīti ārpus karkasa telpām, saliekamās konstrukcijas nodrošina hermētiskus savienojumus starp komponentiem, kas kopā veido hermētiskus siltumnoturības risinājumus.
Pētnieki pēta jaunas pieejas, kas izmanto masīvkoka unikālo īpašību priekšrocības, lai vēl vairāk palielinātu energoefektivitāte koka ēkās. Kombinējot koksni ar betona vai mūra konstrukcijām, var palielināt to energoefektivitāti, uzkrājot saules siltumenerģiju dienas laikā un atbrīvojot to naktī; tas var arī ievērojami samazināt apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un kondicionēšanas sistēmas izmaksas.
Daudzi arhitekti, projektējot augstas ēkas, kā galveno materiālu izmanto kokmateriālus, jo īpaši jaunattīstības valstīs, kur fosilā kurināmā izmaksas ir augstas. Turklāt šajās ēkās bieži tiek izmantotas energotaupīgas tehnoloģijas, piemēram, izolētas fasādes un augstas efektivitātes logi.
Vieglums
Koks kā arhitektūras materiāls jau izsenis ir ticis godāts, sākot ar puskoku ēkām 16. gadsimta Eiropā un beidzot ar budistu tempļiem Japānā. Lai gan vislielāko uzmanību parasti piesaista augsto tehnoloģiju būvmateriāli, projektētāji aizvien vairāk pēta koka unikālās priekšrocības būvprojektos: vieglie būvmateriāli, piemēram, plastmasa, tagad aizēno koksnes vieglumu, bet ir daudzpusīgi; tā atjaunojamā daba palīdz attīrīt mūsu atmosfēru; savukārt tās elastīgums nozīmē, ka koksne var iekļauties dažādos arhitektūras stilos, kas pēdējos gados ir veicinājis tās atdzimšanu un ļauj būvēt visu - no maziem paviljoniem līdz pat daudzstāvu ēkām!
Koksnei salīdzinājumā ar betonu būvniecībā ir daudz priekšrocību: tās vieglums atvieglo transportēšanu un montāžu, tādējādi paātrinot būvniecības laiku un vienlaikus ietaupot izmaksas, savukārt tās izturība ir laba pret laikapstākļiem un satiksmes plūsmu.
Koks jau izsenis ir izmantots arhitektūrā - par ko visspilgtāk liecina 1300 gadus vecā pagoda Japānā -, taču pat modernākas ēkas ir pierādījušas savu izturību, ja tās ir pareizi būvētas un projektētas tā, lai kalpotu ilgi. Koksnes vieglums ļauj tai dabiski iekļauties dabiskajā kontekstā; modernās dizains balstās uz šo aspektu kā galveno ideju. ir panākt, lai ēkas nevainojami iekļautos apkārtējā vidē un vienlaikus atbilstu kultūras prasībām.
Mūsdienu arhitekti atrod izgudrotus veidus, kā iekļaut koksni savos projektos, integrējot to sarežģītos eksterjeros un glītos interjera paneļos. Vienai no šādām ēkām, Moholt 50|50 ēkai, ir skaists Kebony modificēta koka apšuvums, kas piešķir tai pārsteidzoši modernu izskatu - tas demonstrē caurspīdīgumu, vienlaikus veidojot uzticību starp iedzīvotājiem.
Koksnes daudzpusība ļauj tai labi pielāgoties dažādām vidēm. Ar smilšu strūklu apstrādātas koka virsmas var krāsot, lai tās atbilstu dažādām krāsām un faktūrām, tādējādi radot pievilcīgu estētiku un vienlaikus nodrošinot aizsardzību pret laikapstākļiem, UV starojumu un radiācijas izstarotajām daļiņām. Turklāt šis materiāls efektīvi absorbē trieciena enerģiju, padarot to piemērotu izmantošanai seismiskās zonās.
Estētika
Koks jau izsenis asociējas ar lauku mājiņām. un karkasa korpusiem, taču šodien tā piedāvā daudz vairāk. Koks ir kļuvis par materiālu, kas spēj piedāvāt dizaineriem nebeidzamas radošas iespējas - arhitekti izmanto koku kā galveno materiālu lielu komerciālu struktūru, paviljonu, energotaupīgu fasāžu un daudz ko citu būvniecībā! Turklāt tā dabiskās siltumizolācijas īpašības ļauj ietaupīt naudu, kad runa ir par apkures vai dzesēšanas izmaksām.
Modernās koka ēkas ir kā dabas oāze starp betona džungļiem un stikla torņiem, kas dominē mūsdienu arhitektūrā. To dabiskā estētika sniedz iedzīvotājiem relaksācijas un miera sajūtu; koks arī var lepoties ar daudzām estētiskām priekšrocībām salīdzinājumā ar citiem būvmateriāliem, tostarp tā maigo, silto izskatu un spēju dabiski absorbēt skaņu.
Robert Hutchison Architecture divu guļamistabu māja izceļas ar pārsteidzošu Rietumu sarkanā ciedra eksterjeru, kas lieliski iekļaujas meža apkārtnē, un melniem tērauda logiem aizmugurē, kas norobežo iekšējo telpu un nodrošina spilgtu vizuālu kontrastu ar koka konstrukciju.
Mūsdienu koka ēkas izceļas ar atšķirīgām jumta līnijām. Vienai no šādām mājām Grīnvoterā, Vašingtonas štatā, ir slīps jumts, ko sedz pievilcīga Kebony koka dakstiņu sistēma, kas atdarina kalnu ainavas dabisko asimetriju un ir savienota ar spirālveida kāpnēm, kas rada papildu dramatismu un vizuālo interesi.
Koka apšuvums jau sen ir iecienīts mājas un uzņēmējdarbības vides elements, un arvien biežāk tas kļūst par neatņemamu mūsdienu būvniecības projektu sastāvdaļu. Koks var piešķirt augstumu un diženumu, kas ir ideāli piemērots projektiem, kuri vēlas piešķirt savām konstrukcijām vizuālu izcelšanos.
Modernā koka tendence kļūst arvien populārāka, pateicoties tehnoloģiskajiem sasniegumiem īsta koka tehnoloģiju jomā. Viena no šādām tehnoloģijām - modificētā koksne - nodrošina izturību, kas pielīdzināma betonam un tēraudam, vienlaikus nodrošinot tradicionālāku estētiku. Modificēta koksne var izturēt arī vēja ātrumu, kas pārsniedz 50 km/h, nezaudējot konstrukcijas integritāti - ideāli piemērota modernām ēkām, kurām jāsaglabā konstrukcijas stabilitāte ekstremālos laika apstākļos; turklāt tā var nevainojami iekļauties dažādos arhitektūras stilos, sākot no gadsimta vidus modernisma līdz pat ultramodernismam.
