Koka konstrukcijas piemīt izsmalcināta elegance, kas nevainojami iederas mūsdienu arhitektūras stilos. Tie ir arī īpaši izturīgi, ilgtspējīgi un videi draudzīgi.
Tradicionālās metodes ēku būvniecībā izmantojamo masīvkoku un inženierijas kokmateriālu izvēlei tika noteiktas, izmantojot uz iepriekšējo pieredzi balstītas minējumus. Vēl šodien tā vietā tiek veikti konstrukciju kokmateriālu izmēru aprēķini.
Daudzpusība
Koks ir pielāgojams būvmateriāls, kas ir izturīgs un skaists, vienlaikus videi draudzīgs. Arhitekti bieži izmanto koksni savos projektos - tā nodrošina elastību, pievienojot nesošās konstrukcijas vai dekoratīvo apdari, - taču tās daudzpusība nozīmē arī to, ka tai var būt būtiska nozīme ēkas funkcionalitātes un atmosfēras veidošanā. Dažās modernās konstrukcijās pat tiek izmantoti atkārtoti izmantoti cietkoksnes resursi, lai samazinātu jaunu koksnes resursu pieprasījumu, vienlaikus saglabājot vēsturiskos materiālus.
Koka konstrukcijas jau izsenis ir iecienītas to pieejamības, daudzpusības un dabiskās estētikas dēļ. Mūsdienu arhitekti turpina izmantot koksni savos projektos, jo ir gūti sasniegumi koksnes inženierijas jomā; tādi sasniegumi kā līmēta un līmēta koka konstrukcijas, kas izgatavotas no LVL. produkti nodrošina lielāku izturību un stabilitāti, ļaujot šīs konstrukcijas ātrāk izmantot ēku fasādēm, kā arī iekšējiem elementiem, piemēram, kāpņu margām, grīdas dēļiem. Turklāt saliekamie materiāli var ievērojami saīsināt būvniecības laiku būvlaukumā.
Koks ir pievilcīgs materiāls būvniecības projektiem, taču tā izmantošanai ir arī trūkumi. Proti, tas nav tik labi izturīgs pret ugunsgrēku kā tērauda vai betona konstrukcijas, un to var bojāt kukaiņi; turklāt tā ilgmūžība ekstremālās temperatūrās ir jāaizsargā no mitruma bojājumiem.
Lai gan kokmateriāli dizaineriem var radīt īpašus izaicinājumus, daudzi turpina eksperimentēt ar novatoriskiem šī materiāla izmantošanas veidiem savos projektos. Kā piemērus var minēt Tamedia biroju ēku Cīrihē, Nelsona-Atkinsa mākslas muzeju Kanzassitijā un Norvēģijas Knarvikas kopienas baznīcu, kuru koka fasādes izceļ to daudzpusību.
Arvien populārāka kļūst reģenerēta koka konstrukcija. No vecākām konstrukcijām reģenerēti kokmateriāli nodrošina svaigu kokmateriālu izturību, vienlaikus piedāvājot estētisku izskatu, kas ir saistošs daudziem mūsdienu māju īpašniekiem un uzņēmumiem.
Neatkarīgi no konstrukcijas dizaina ir svarīgi pareizi dokumentēt tās koka elementus. Augstas kvalitātes attēli un rasējumi arhitektūras projektos palīdzēs skaidri nodot jūsu idejas būvnieku komandām, vienlaikus atvieglojot arī detalizētu instrukciju sagatavošanu koka elementu montāžai. Turklāt, veicot rūpīgu uzskaiti, būs vieglāk un ātrāk piekļūt svarīgiem datiem un aprēķiniem.
Durability
Ir labi zināms, ka koka konstrukcijas, ja tās ir pareizi projektētas un būvētas, kalpo ilgu laiku; lielākā daļa no tām var pārsniegt paredzamo kalpošanas laiku. Tomēr ilgmūžība nenozīmē tikai kalpošanas ilgumu; tā drīzāk ietver to, cik labi koka konstrukcijas saglabā savu integritāti pret jebkādiem ārējiem apdraudējumiem, sākot no laikapstākļiem līdz kukaiņiem un seismiskām parādībām, vienlaikus saglabājot optimālu veiktspēju.
Koka tiltu izturība ir ārkārtīgi svarīga, jo šīm konstrukcijām jāpārvar straujas upes vai dziļas gravas, un jebkurš bojājums var radīt katastrofālas sekas. Inženieriem ir jānodrošina, lai koka tilts droši darbotos visu projektēto kalpošanas laiku?Ziemeļamerikā tas parasti ilgst 75 gadus.
Inženieriem, kas projektē tiltus, ir jāņem vērā, kā koksne reaģēs uz slodzi, ko tā izjutīs ekspluatācijas laikā. Viņiem jāņem vērā tāda ietekme kā slodzes ilgums, ekspluatācijas apstākļi, pēcapstrāde un pēcgruntēšana uz stingrību un izturību, kā arī tas, kā laika gaitā mainās koksnes mitruma saturs.
Kokmateriāls ir izturīgs un izturīgs materiāls, no kura tiek izgatavoti tādi izstrādājumi kā šķērslīmeņu kokmateriāli (CLT) un līmētā koksne. Šie daudzpusīgi inženierijas izstrādājumi paver jaunas iespējas sarežģītu koka konstrukciju projektēšanā.
CLT un līmētā koka materiāli nodrošina augstāku izturību salīdzinājumā ar smagajiem dimensiju zāģmateriāliem vai betonu. Tie ir arī vieglākas un videi draudzīgākas alternatīvas tērauda tiltiem. Pateicoties to konstrukcijas efektivitātei un ilgmūžībai, CLT/glulam ir kļuvuši pat par piemērotāko materiālu izvēli augstceltnēm.
Tāpēc koka konstrukcijām ir nepieciešama pareiza kopšana un apkope, lai ne tikai pagarinātu to ilgmūžību, bet arī saglabātu koka kā videi draudzīga materiāla reputāciju.
No daudzām izturības problēmām var izvairīties, iekļaujot dažas vienkāršas detaļas ēku projektēšanā. Tas ietver mitruma pārvaldības sistēmu izmantošanu, iepriekš apstrādātu koksni, kas ir noturīga pret bioloģisko pūšanu, un regulāras pārbaudes un tehniskās apkopes, kas palīdz atklāt iespējamās problēmas, pirms tās kļūst nopietnas.
Ilgtspēja
Koks ir viens no videi visdraudzīgākajiem ēku būvniecības veidiem, jo tā radītās oglekļa emisijas ir zemākas nekā betona un tērauda ražošanā, un tā ir spējīga uzkrāt oglekli. Turklāt, koka konstrukcijas ir energoefektīvas, un biofīlo dizainu var viegli izveidot; turklāt tajos var viegli ievietot saliekamos elementus, kas ievērojami saīsina būvniecības laiku.
Masīvkoksne revolucionizē ēku projektēšanu, paverot jaunas perspektīvas ilgtspējīgām ēkām. Izmantojot atjaunojamos meža resursus, masīvkoka izstrādājumi nodrošina augstas veiktspējas risinājumus visiem ēku tipiem, vienlaikus veicinot cilvēka darbības izraisītās globālās sasilšanas mazināšanu. Lai efektīvi cīnītos pret klimata pārmaiņām, vairāk jāizmanto alternatīvi būvmateriāli, tostarp tādi jauni produkti kā masīvkoksne. Veicināt apļveida arhitektūru.
Tāpēc daudzi ražotāji ir izveidojuši rūpnīcas, kas nodarbojas ar masveida kokmateriālu ražošanu un ražo augstas kvalitātes materiālu, kas atbilst starptautiskajiem standartiem. Strādājot kopā ar arhitektiem un citiem projektēšanas speciālistiem, šie uzņēmumi rada mūsdienīgas konstrukcijas ar ilgtspējīgām funkcijām, kas vienlaikus ir funkcionālas un estētiski pievilcīgas. Turklāt tiek ieviesti daudzi jauninājumi, lai padarītu koksni videi draudzīgāku, uzlabojot tās izturību, vienlaikus palielinot ugunsizturību un strādājot pie akustiskās izolācijas un samazinot izmantoto atkritumu daudzumu.
Ilgtspējīga būvniecība paredz veikt izmaiņas plānošanas posmā, lai samazinātu projektu radīto kaitējumu videi. Izmantojot videi draudzīgas būvniecības metodes, var ievērojami mazināt ietekmi uz vidi, jo īpaši samazinot būvniecības atkritumu rašanos. Turklāt šādas iniciatīvas var ietaupīt darbības izmaksas.
Arhitektu biroja 332 Architects veidotā Los Canteros kalnu patversme ir neparasta būve, kas veidota no ilgtspējīgi iegūtas koksnes, apvienojot eleganci un ilgtspēju. Šī būve kalpo kā idillisks patvērums dabas entuziastiem, un tās koka karkass nodrošina izturību pret skarbajiem kalnu laikapstākļiem, vienlaikus nevainojami iekļaujoties apkārtējā ainavā.
Estētika
Estētika var izraisīt emocijas, veidot uztveri un atstāt neizdzēšamu iespaidu uz tiem, kas ar to saskaras. Tomēr būvkonstrukciju projektēšanā ir ļoti svarīgi panākt trauslu līdzsvaru starp estētiku un funkcionalitāti, lai radītu ēkas, kas lietotājiem atstāj paliekošu iespaidu. Rūpīgi saskaņojot abus aspektus, arhitekti un inženieri var radīt konstrukcijas, kas valdzina mūsu maņas, vienlaikus piedāvājot lietotājiem nevainojamu pieredzi.
Koksnes izmantošana ēku projektēšana var būt efektīvs veids, kā integrēt dabisko estētiku un ilgtspējīgu praksi. Pateicoties koka daudzpusībai, tas ir izmantots dažādos arhitektūras stilos un kontekstos?Noasa šķirsts Radīšanas muzejā Kentuki, Tamedia biroju ēka Cīrihē un Nelsona-Atkinsa mākslas muzejs Kanzassitijā ir tikai daži piemēri.
Koksne nodrošina daudzas priekšrocības, kas padara to par vēlamu materiālu komerciālām un rūpnieciskām ēkām, sākot ar estētisko pievilcību un beidzot ar vides ilgtspēju. Koksnes nelielais svars, lieliskās siltumizolācijas un skaņas izolācijas spējas un draudzīgums videi padara to par lielisku izvēli ēku fasādēm. Turklāt tas ir ļoti viegli pielāgojams; koka formu var pielāgot jebkurai dizaina vajadzībai, sākot ar izliekumiem un beidzot ar asimetriskām formām.
Vēl viena liela priekšrocība, izmantojot koksni būvniecības projektos, ir tās dabiskā ugunsizturība. Koksne ir dabiski izturīga pret liesmām un dūmiem, un tā var pat izturēt līdz pat 60 minūšu ilgu karstuma iedarbību, neizdegot. Tāpēc koksne ir lielisks materiāls rūpniecības, loģistikas un uzglabāšanas objektiem, piemēram, Cargo-Partner noliktavai Vācijā, kurā izmantots dekoratīvs lapegles apšuvums, kas mainās atkarībā no laikapstākļiem un diennakts laika!
Lai iegūtu optimālu koka konstrukciju, ir jāsadarbojas ar pieredzējušu inženieri. Būvinženieris var palīdzēt aprēķināt dzīvās slodzes, izvēlēties atbilstošus kokmateriālu izmērus un šķirnes, kā arī palīdzēt izvēlēties starp pieļaujamo spriegumu konstrukcijām vai slodzi un spēku izturīgām konstrukcijām. Abas pieejas var prasīt lielākus drošības koeficientus, tomēr slodzes un spēka noturības konstrukcijas parasti nodrošina precīzākus rezultātus.
